Pie Akmeņraga bākas uzstādīts taktils 3D stends Baltijas jūras zemūdens ainavas iepazīšanai

Taktilais stends veidots kā Baltijas jūras zemūdens ainavas 3D modelis. Tas atveido Baltijas jūras zemūdens reljefu iepretim Pāvilostai, aptuveni 36 kilometru attālumā no krasta. Tur, 20 - 40 metru dziļumā, jūras gultni veido ledāja atstātas un jūras straumju pārveidotas reljefa formas  - morēnu grēdas, kas sasniedz pat 4 m augstumu. Šie morēnas pacēlumi veido ES aizsargājamo biotopu “Akmeņu sēkļi jūrā”, kas ir viens no nozīmīgākajiem aizsargājamajiem biotopiem Baltijas jūrā.

“Baltijas jūras gultnes reljefs lielā mērā veidojies ledāja darbības rezultātā. Ledājs pārvietoja mālu, smiltis un akmeņus, bet, tam atkāpjoties, šis materiāls izgulsnējās, veidojot morēnu – dažāda izmēra nogulumu un akmeņu maisījumu. Vēlāk jūras straumes tos pārveidoja, izskalojot padziļinājumus un veidojot daudzveidīgu zemūdens ainavu. Tā ikdienā ir paslēpta zem ūdens un lielākajai daļai cilvēku nav viegli pieejama, tāpēc ir patiess prieks, ka tagad Kurzemes piekrastē ir radīta jauna iespēja ikvienam šo ainavu iepazīt tuvāk,” skaidro “Geosites” projekta eksperts Dr. geol. Sandijs Mešķis.

Stends izgatavots, izmantojot 3D drukas tehnoloģiju, un tā telpiskā virsma ļauj Baltijas jūras zemūdens reljefu gan apskatīt, gan iepazīt ar tausti. Stenda izmērs ir 120 × 60 centimetri, bet tā slīpā virsma veidota tā, lai stends būtu ērti sasniedzams arī cilvēkiem ratiņkrēslā. Tas paplašina iespējas stendu iepazīt dažādām apmeklētāju grupām, tostarp cilvēkiem ar redzes vai kustību traucējumiem.

Stendā izvietots arī QR kods, kuru noskenējot iespējams noskatīties projekta “Geosites” ietvaros sagatavoto izglītojošo video latviešu un angļu valodā par Baltijas jūras rifiem, to ekoloģisko nozīmi un pētnieku darbu izpētes teritorijā – zemūdens filmēšanu, fotografēšanu, kā arī ģeoloģisko un bioloģisko paraugu ievākšanu.

“Pētot šo zemūdens teritoriju un redzot rifu ainavu klātienē, šos iespaidīgos morēnu pacēlumus un izveidotos kanjonus, īpaši labi var novērtēt, cik daudzveidīga un interesanta ir Baltijas jūra. Rifi veido nozīmīgas dzīvotnes daudzām bezmugurkaulnieku un zivju sugām un ir būtiska jūras ekosistēmas daļa. Jo labāk šo vidi iepazīstam, jo skaidrāk saprotam tās dabas vērtību un saglabāšanas nozīmi,” norāda Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Ieva Bārda.

Video par zemūdens rifiem Rietumkurzemes piekrastē pieejams arī Kurzemes plānošanas reģiona mājaslapā: kurzemesregions.lv/geosites-video

Stends izveidots projekta “Ģeoloģisko struktūru aizsardzības veicināšana Latvijā un Lietuvā” (projekta akronīms – “Geosites”, projekta Nr. LL-00244) ietvaros, ko līdzfinansē Eiropas Savienības Interreg VI-A Latvijas–Lietuvas programma 2021.–2027. gadam.

PAR “GEOSITES” PROJEKTU

Projekts “Geosites – Ģeoloģisko struktūru aizsardzības veicināšana Latvijā un Lietuvā” (projekta Nr. LL-00244) tiek īstenots Interreg VI-A Latvijas–Lietuvas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros. Projektu īsteno Latvijas Hidroekoloģijas institūts (vadošais partneris), Kurzemes plānošanas reģions un Žemaitijas Nacionālā parka direkcija ar mērķi uzlabot ģeoloģiskā mantojuma aizsardzību un saglabāšanu, veicot zemūdens izpēti, sauszemes ģeoloģisko objektu inventarizāciju un kategorizāciju, kā arī pilnveidojot pārvaldības un izglītošanas pieejas. Projektā tiek pētīti un kartēti zemūdens ģeoloģiskie veidojumi Baltijas jūrā un Plateļu ezerā, kā arī apkopota informācija par ģeoloģiskajiem objektiem Kurzemē un Žemaitijā.

Vairāk par projektu var uzzināt Kurzemes plānošanas reģiona mājaslapā: https:/www.kurzemesregions.lv/projekti/vides-aizsardziba/geosites/

PAR KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONU

Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem Latvijā. Tas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi veicināt reģiona ilgtspējīgu attīstību, nodrošinot attīstības plānošanu, pašvaldību un valsts pārvaldes institūciju sadarbības koordinēšanu. Reģiona lēmējinstitūcija ir Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padome, bet izpildinstitūcija - Administrācija.

Kurzemes plānošanas reģionu veido astoņas pašvaldības – divas valstspilsētas, Liepāja un Ventspils, un seši novadi: Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu, Tukuma un Ventspils novads.

Vairāk par Kurzemes plānošanas reģionu, tā funkcijām un īstenotajiem projektiem var uzzināt:       www.kurzemesregions.lv

Papildu informācijai:

Anna Elizabete Upsava

Kurzemes plānošanas reģiona

projekta “Geosites” vadītāja

E-pasts: [email protected]